CV Market Latvia veica darba devēju un darba meklētāju auditoriju aptauju, lai noskaidrotu abu pušu vērtējumu par savstarpējo komunikācijas kultūru. Kopumā tika saņemtas 456 darbinieku un darba meklētāju anketu, savukārt darba devēji šī jautājuma apspriešanai izrādījās ārkārtīgi pasīvi un, uzrunājot divdesmit divi ar pusi tūkstošus adresātu, tika saņemtas tikai 42 pilnībā aizpildītas anketas.
Nereti notiek abu pušu gaušanās par to, ka nav pilnvērtīgas komunikācijas starp darba devēju un kandidātu, saņemot vai nosūtot pieteikumus uz izsludināto vakanci. Aptaujā 51% jeb 231 darbinieks/darba meklētājs atzina, ka gandrīz nekad nesaņem apstiprinājumu, ka CV sasniedzis adresātu, 19% minēja, ka apstiprinājumu par CV saņemšanu saņem vienmēr, 13% saņem apstiprinājumu tikai no personāla atlases uzņēmumiem, 12% saņem tikai tad, ja piesakās uz sludinājumu internetā un 5% izlīdzas ar automātisko paziņojumu par nosūtītā e-pasta atvēršanu.
Savukārt aptauju aizpildījušie darba devēji snieguši sekojošas atbildes: 19% atzīst, ka nesniedz atbildi kandidātam par to, ka CV sasniedzis adresātu, jo tas ir laikietilpīgs process, tik pat 19% e-pastā ir uzlikta automātiskā atbilde ar standarttekstu; 43% - atbild vienmēr.
Tāpat 58% jeb 265 aptaujāto darba meklētāju nav saņēmuši nekādu informāciju par konkursa rezultātiem vai atteikuma vēstules, un tikai puse no aptaujāto darba devēju vienmēr nosūta atbildes pēc konkursa beigām, bet 31% darba devēju jau darba sludinājumā norāda piebildi, ka atbildes tiks sniegtas tikai atbilstošiem kandidātiem.
Turklāt 59% no aptaujātajiem darba meklētājiem nekad nav zvanījuši uz uzņēmumu vai interesējušies par konkursa rezultātiem, tā gaitu vai savām izredzēm tajā.
Ja runā par veidu, kā tiek atbilstošais kandidāts aicināts uz darba pārrunām, tad gan darba devēji, gan darba meklētāji atzīst, ka lielākoties komunikācija notiek pa telefonu (67%) vai uzaicinājums tiek nosūtīts uz e-pastu (29%), pārējie veidi – ziņas nosūtīšana, izmantojot kādu no interneta rekrutēšanas sistēmām; uzrunāšana sociālajos tīklos vai Skype – nav tik populāri.
Gan darba devēju, gan darbinieku un darba meklētāju auditorijai tika lūgts sniegt savus komentārus par jautājumu - kas visbiežāk rada nesaprašanos darba meklētāju/kandidātu un darba devēju starpā? Puse jeb 50% darba meklētāju minēja piedāvātā atalgojuma līmeņa nenorādīšanu darba sludinājumos, 30% pārāk personisku, neētisku jautājumu uzdošanu darba intervijas laikā, 20% neatbildēšanu uz uzdotajiem jautājumiem e-pastā, sociālajos tīklos, forumos, interneta vietnēs. Izvērstos komentāros kandidāti runā vēl par sekojošiem nesaprašanās iemesliem:
- darba sludinājumā netiek norādīti visi pienākumi vai veicamie darbi (realitāte cita nekā sniegtais apraksts);
- netiek skaidri formulēts no darba devēja puses, ko sagaida no jaunā darbinieka;
- meklē „universālu” darbinieku, kurš uzņemsies dažādus papildus pienākumus (pat dažkārt nesaistītu darbības jomu), bet par vienu un to pašu samaksu.
Savukārt darba devēji kā galveno nesaprašanās iemeslus min darba meklētāju kandidēšanu uz vakancēm, kas neatbilst viņu darba pieredzes, zināšanu vai prasmju līmenim; otrkārt - vēlamā atalgojuma līmeņa nenosaukšana; seko - neinformētība par amata pozīciju vai uzņēmumu, kurā vēlas strādāt ; mazāk respondentu atzīmēja neatbildēšanu uz telefona zvaniem vai neatbildēšana uz uzdotajiem jautājumiem e-pastā, sociālajos tīklos, interneta vietnēs. Neviens no darba devējiem sīkāk nepaskaidroja vai nekomentēja savu redzējumu par nesaprašanās iemesliem.
Interesanti, ka 54% aptaujāto darba meklētāju komunikācijas kultūru starp darba meklētājiem/kandidātiem un darba devējiem Latvijā kopumā vērtē pozitīvi, bet 60% aptauju aizpildījušo darba devēju situāciju vērtē kā negatīvu. Turklāt 49 no aptaujātajiem darbiniekiem un darba meklētājiem sniedza izvērtāku, aprakstošu situācijas redzējumu, analizējot trūkumus minētajā komunikācijā. Lūk daži izvilkumi:
„Darba devējs nepaskaidro, kāpēc tiek atteikta vakance konkrētam darba meklētājam. Ja paskaidrotu, nākamajās reizēs būtu skaidrs, ko ir ieteicams uzlabot un kādas savas prasmes pilnveidot.”
„Mums ir jāsaprot, ka esam vienlīdzīgi. Neviens neesam pārāks par citu, un darbā viens otram palīdzam.”
„Neskatoties uz to, ka esmu saskārusies ar dažām negācijām, tomēr attieksme vairumā ir pretimnākoša un pozitīva.”
„Pati esmu pabijusi abās pusēs un labi izprotu gan darba devēja, gan darba meklētāka viedokli. Pats lielākais iebildums kā darba meklētājai ir tas, ka ļoti bieži netiek dotas atbildes vēstules un iestājas neziņa (biežāk atbildi nedod tieši lielie uzņēmumi). Esmu mēģinājusi arī zvanīt un apvaicāties, jo vakance ļoti interesējusi, bet saruna izvērtēs pazemojoša. Bet iespējams, ka tieši tāpēc jāzvana, lai saprastu, vai vieta, par kuru cīnies, ir tiešām tā vērta .”
Pilnīgas un korektas informācijas norādīšana darba sludinājumā ir viens no veidiem, kā mazinām nesaprašanos un ietaupīt savu un citu laiku. Un galvenais – ir jārunā. Ja vienai pusei nav skaidrs, ko no viņa sagaida, un otrai pusei, ko var sniegt un vēlas iegūt, tad komunikācija nevar būt pilnvērtīga.