Kas ir profesionālā izdegšana?

Kas ir profesionālā izdegšana?
Photo by emiliokuffer, CC license

Vai esat kādreiz sajutis spēku izsīkumu gan fiziski, gan tīri emocionāli? Tas varētu būt viens no profesionālās izdegšanas sindromiem, kuru rada ilgstoša fiziska, emocionāla vai psiholoģiska pārslodze un stress.

CV Market Latvia veica darba devēju, darbinieku un darba meklētāju auditoriju aptauju, lai noskaidrotu, vai profesionālā izdegšana ir reāla problēma, vai daudzi ar to saskārušies un kā šīs jautājums tiek risināts darba kolektīvos. Tēma saistoša, jo esam saņēmuši 1017 aizpildītu aptaujas anketu no visu nozaru, dažāda vecuma un amata līmeņu darbiniekiem.

Aktīvākie atbilžu sniedzēji bija nozaru speciālisti (22%), tiem sekoja nodaļu, departamentu vadītāji (15%) un prasmīgi strādnieki (15%). Dominējošais respondentu vecums no 19 līdz 45 gadiem jeb 71% no visiem atbilžu sniedzējiem. Visplašāk pārstāvētās darbības sfēras apkalpošana, pārdošana, finanses un apdrošināšana, rūpniecība un ražošana, savukārt vismazāk – mediji, kultūra un māksla, mehānika un tehnika, tūrisms un viesnīcas.

Statistika

Runājot par profesionālo izdegšanu tendence ir sekojoša – 68% no aptaujātajiem šobrīd izjūt pastāvīgu nogurumu, enerģijas trūkumu, satraukumu, nemitīgas šaubas un nedrošību un tikai 16% jūtas moži un enerģijas pārpilni. Lūk, iemesli, kas, pēc respondentu domām, var noved līdz profesionālajai izdegšanai:

  • pastāvīga spriedze, stress; (23%)
  • pastāvīgs spiediens no vadības puses; (18%)
  • nelabvēlīga gaisotne kolektīvā, baumas, aprunāšana; (18%)
  • rutīna, jaunu izaicinājumu, mērķu trūkums; (16%)
  • karjeras izaugsmes trūkums; (15%)
  • pārāk ilgi nostrādāts vienā uzņēmumā vai amatā. (8%)

Papildus vēl tika minēts novērtējuma trūkums (zems atalgojums, atzinības nesaņemšana par labi padarītu darbu), informētības trūkums no vadības puses (nesaprotami uzdevumi, pienākumi), pārāk ilgas darba dienas.

Risinājumi

Risinājumi, kā izvairīties no profesionālās izdegšanas, ir dažādi. Viens no kardinālākajiem (tam piekrīt 23% respondentu) ir darba vietas maiņa, bet viens no visbiežāk minētajiem atvaļinājums ne īsāks par divām nedēļām (26%). Vēl kā risinājums tiek nosaukta nozares maiņa, pārkvalificēšanās; darbošanās veida, amata maiņa tajā pašā darba vietā. Savukārt tikai 12% gatavi par to runāt ar vadību un 11% lūgt profesionāla psihologa palīdzību.

Aptaujas dalībnieki savās atbildēs minēja arī paņēmienus, kurus paši izmanto cīņai ar stresu darba vietā:

  • pārrunā problēmas, to risinājumus ar kolēģiem (22%);
  • ietur kafijas/tējas pauzi; (21%)
  • nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm; (20%)
  • iet uzsmēķēt; (12%)
  • noslēdzas sevī; (11%)
  • klausās nomierinošu mūziku (11%)

Vēl tiek minētas garas pastaigas, ilgāka gulēšana no rītiem vai agrāka aiziešana gulēt vakaros, kāds interesants hobijs, sarunas ar ģimenes locekļiem vai savu otru pusīti, „sērfošana” internetā. Bija arī tādi individuāli stresa mazināšanas paņēmieni, kā – dzejas lasīšana, lauku darbi, meditācija un lūgšana.

Aptaujā tika uzdots arī jautājums, vai uzņēmumu vadība veic kādus pasākumus, lai nepieļautu profesionālo izdegšanu saviem darbiniekiem? Atbildes drīzāk nav iepriecinošas, jo pēc tām spriežot, darbinieku fiziskais un emocionālais stāvoklis netiek pietiekoši uzmanīts. 53% aptaujāto atzina, ka uzņēmumi nedara neko šajā jomā, bet 17% minēja - kā vienīgais risinājums tiek izmantota izklaidējošu korporatīvo pasākumu organizēšana, savukārt 10% - tiek veiktas pārrunas individuāli vai komandā. Dažos uzņēmumos tiek piešķirta papildus brīvdiena, apmaksātas sporta nodarbības vai medicīnas pakalpojumi, aicināti treneri, psihologi, organizētas apmācības.

Respondentiem tika jautāts arī par viņu attieksmi pret jēdzienu „darbaholisms”. 63% to vērtē kā negatīvu vai drīzāk negatīvu parādību, savukārt 37% to pieņem par vēlamu vai pozitīvu.

Dotās aptaujas ietvaros tika salīdzināta arī profesionālās izdegšanas iespējamība un cik patīkams vai mīlams ir tas darbs, ko dari. Tiem, kuri atbildējuši, ka šobrīd strādā savā sapņu darbā vai spēj darbā pašapliecināties, gūt apkārtējo atzinību, pastāvīgais nogurums un enerģijas trūkums vai satraukums, nemiers nav bieži vai pat nemaz izplatīti simptomi. Savukārt tie, kuri jūtas darbā emocionāli un finansiāli nenovērtēti, žēlojas par pastāvīgu nomāktību. Dalās atbildes to respondentu vidū, kas apmierināti ar darbu, jo spēj nodrošināt sevi un savu ģimeni finansiāli. Daļa izjūt šaubas, nemieru vai citus negatīvus simptomus, savukārt citi ir enerģijas pārpilni.

Secinājumi

Pārskatot visas atbildes, kopumā jāsecina, ka profesionālai izdegšanai visvairāk pakļauti darbinieki, kas strādā „nemīlamu” darbu. Tas prasa papildus prāta, gribasspēka, emocionālo vai fizisko piepūli, kas noved pie noguruma un neapmierinātības. Gan emocionālais, gan finansiālais novērtējums no uzņēmuma vadības puses ir svarīgs, lai darbinieks varētu sasniegt gan kopējos uzņēmuma mērķus, gan savus individuālos.

Atpakaļ