Emocionālā un sociālā inteliģence darba vidē

Aizvien biežāk publiskajā telpā tiek runāts par emocionālo un sociālo inteliģenci, un tām abām ir būtiska nozīme organizāciju vidē. Sabiedrība sāk izprast šo īpašību kopumu lielo nozīmi panākumu gūšanā un savstarpējās attiecībās, gan ikdienā komunicējot ar kolēģiem un vadītāju, gan arī ar klientiem. Mēs nevaram ignorēt emociju klātbūtni savā dzīvē un darbā, bet varam mācīties izprast un vadīt savas emocijas, un tādā veidā attīstīt savu inteliģences līmeni.

Kas tad īsti ir emocionālā un sociālā inteliģence un ar ko viena no otras atšķiras? Pastāv dažādi viedokļi par emocionālo inteliģenci un tās ietekmi uz darbu. Populārās grāmatas “Emocionālā inteliģence” autors Daniels Goulmans to definē kā “spēju pazīt savas un citu emocijas, lai motivētu sevi un spētu labi vadīt savas emocijas, kā arī emocijas attiecībās ar citiem cilvēkiem”. Emocionālo inteliģenci veido zināšanas un labvēlīga vai nelabvēlīga pieredze. Tas ir Jūsu komforts un drošības sajūta saskarsmē ar citiem cilvēkiem un kā rezultāts Jūsu sasniegumi dzīvē. 

Spēja vadīt un regulēt emocijas ir viena no būtiskākajām kompetencēm, kas ļauj labi strādāt, veiksmīgi sadarboties ar citiem, kā arī palīdz saglabāt labu veselību. Jūsu spēja izprast savas un citu cilvēku jūtas, arī rīcības cēloņus, un uz tā pamata pieņemt pareizos lēmumus, spēja motivēt sevi darbībai, neatkāpties grūtību priekšā, veidot veiksmīgu komunikāciju darbā un vispār dzīvē, nosaka Jūsu emocionālās inteliģences līmeni. Šo līmeni ir iespējams celt, apzināti to izkopjot un ievērojami uzlabojot. Tā ir iespēja izvēlēties, kā reaģēt uz pasauli.

Sociālā inteliģence ir vairāk attiecināma uz uzņēmumu vadītājiem, domājot par citiem cilvēkiem jeb saviem darbiniekiem un viņu attīstību, viņu sajūtām darba vidē. Šo inteliģenci raksturo empātija, saskaņotība, organizācijas apzināšanās, citu cilvēku ietekmēšana caur iesaistīšanu diskusijā, citu attīstīšana ar mentoringa metodēm un iedvesmošana, kā arī svarīgs ir komandas darbs.

Vadītājam ar augsti attīstītu sociālās inteliģences līmeni svarīgāk ir domāt par citiem cilvēkiem, un tikai tad par savām profesionālajām ambīcijām. Spēja adekvāti iejusties otra cilvēka situācijā, pieskaņoties otra cilvēka noskaņojumam un situācijai, savas organizācijas vērtību un kultūras apzināšanās un uzsvēršana, citu vajadzību izprašana un atbalsta gūšana no atslēgas cilvēkiem, komandas lepnuma un pozitīva noskaņojuma veidošana un vadīšana, akcentējot labāko, kas ir cilvēkos, kā arī ikviena līdzcilvēka līdzdarbošanās nodrošināšana komandā, sadarbības sekmēšana un komandas dalībnieku atbalstīšana – tas ir sociālās inteliģences skaidrojums.

Ja uzņēmuma vadītājam piemīt lielākā daļa no šīm pieminētajām spējām, tad viņš būs gan labs vadītājs darbinieku acīs, jo viņi jutīsies vairāk emocionāli saistīti ar savu darbu, gan arī sasniegs labus rezultātus uzņēmuma attīstībā. Lai efektīvi attīstītu sociālo inteliģenci, ir jāmaina sava uzvedība, un ne visiem vadītājiem tas izdodas, ja viņi nav gatavi atteikties no sava profesionālā ieguldījuma. Uzņēmuma vadītājam ar augstu sociālo inteliģenci ir jāspēj sniegt sev atbildes, domājot par saviem darbiniekiem, kādi viņi varētu nākotnē kļūt, ja viņi “visu izdarītu labi” un kā es varu viņiem palīdzēt “visu labi izdarīt”.

Vai es kā vadītājs vairāk pamanu darbinieku kļūdas vai labi izdarītās lietas, un kā uz to reaģēju? Kā es attīstīšu katru savu darbinieku, kā varu palīdzēt viņiem attīstīties un kā runāt par attīstību? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kuri vadītājam ir sev jāuzdod un jāspēj sniegt sev atbildes.

Neatkarīgi no tā, vai Jūs esat vadītājs vai darbinieks, ir svarīgi pētīt sevi un savas emocijas, iedziļināties tajās, iemācīties tās kontrolēt un vadīt tā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, jo mēdz būt tā, ka prāts saka vienu, bet sajūtas – kaut ko pavisam citu. Cilvēks ir spiests emocionāli sazināties ar citiem cilvēkiem un veidot attiecības, un biznesa panākumi ir atkarīgi no tā, cik izsvērti un pamatoti tiks pieņemti lēmumi. Būtiski ir arī pamanīt un ieklausīties sajūtās, kas parādās Jūsu ķermenī pēc attiecīgu lēmumu pieņemšanas vai situācijās, kas ļauj rīkoties, vadoties pēc intuīcijas.