Kā pārvarēt komunikācijas barjeras veiksmīgai kontaktu veidošanai

Mums katram ir pazīstama satraukuma sajūta. Kad tā pār mums ņem virsroku, mēs vairs nespējam ne skaidri domāt, ne rīkoties. Biežāk dzirdam stāstus par prezentācijām auditorijas priekšā, sarunām ar vadību vai atrašanos nepazīstamā kompānija, kas rada mulsuma pilnus brīžus. Lielākajai daļai dzīves situāciju, kuras uzskatām par problēmām, ir risinājums. Tieši tāpat ir arī ar satraukumu. Taču kā veselīgi izkāpt no savas komforta zonas pārlieku nesatraucoties?

Esam sagatavojuši desmit iedarbīgus padomus, kā nojaukt komunikācijas barjeras, kuras uzbūvē satraukums.

1. Apzinies savu vērtību

Viens no pirmajiem soļiem, kas jāpārvar ceļā uz veiksmīgu kontaktu veidošanu, ir sevis apzināšanās. Kas es esmu, ko es vēlos panākt, kāpēc esmu ieradies uz šo pasākumu. Kā mēs paši jutīsimies sevī, tā mūs uztver arī apkārtējie. To noslēpt nevarēs, tāpēc svarīgi iegūt iekšējo pārliecību par saviem spēkiem.

Brīžos, kad esam pārliecināti par savu kompetenci, zināšanām un personību, tad komunikācija ar sarunu biedru veidojas pavisam citāda. Tā ir brīva un informatīvi bagāta, jo mēs tik ļoti nekoncentrējamies uz to, kas varētu neizdoties, kā uz man lūkojas citi.

Kad esam pārliecināti par sevi, mēs vienkārši baudām sarunu un padarām to patīkamu arī sarunu biedram. Lai gūtu pārliecību par sevi var palīdzēt psiholoģijas literatūra un bieži komunikācijas treniņi tīklošanas (networking) pasākumos, konferencēs, sapulcēs un cituviet.

2. Esi atvērts

Jebkuram cilvēkam sarunu patīk uzturēt ar atvērtu un komunikablu personību. Tāpēc publiskā vidē un īpaši tīklošanas pasākumos, kur bieži jāuzsāk sarunu ar svešiem cilvēkiem, vēlams atvērtību paust arī ar ķermeņa valodu Pat, ja nebūsi tas, kurš sāk sarunu, ar savu nostāju parādīsi citiem, ka labprāt sarunātos. Tava pretimnākošā un laipnā attieksme atvieglos pirmos soļus sarunu biedram. Komunikācijas process ir baudāmāks, ja paši esam atvērti un ar tādu pašu attieksmi ir arī cilvēks, ar kuru sarunājamies.

3. Lieto “Ice breaker” frāzes

Ice breaker” frāzes ir ļoti labs palīgs gadījumā, ja vēlies būt tas, kurš sāk sarunu. Šīs frāzes ievirza sarunā un palīdz mazināt mulsuma sajūtu. Tie var būt dažādi jautājumi. Piemēram, semināra starplaikos, kad visi pievēršas kafijas dzeršanai un uzkodu baudīšanai, ir vairāki labi jautājumi, kas palīdzēs sākt sarunu. Tas var būt kaut vai par to kā lietot kafijas automātu vai ar kādu pildījumu pasniegtās maizītes. Tāpat sarunu var sākt vienkārši ar frāzi - kā jums šeit patīk? Kā vērtējat runātāju? Vai piekrītat viņa paustajam viedoklim? Ar jautājumu palīdzību vari ievirzīt sarunu par plašākām tēmām.

4. Paturi prātā, ka uztraucies esi ne tikai Tu

Lai arī kāda līmeņa darbinieks cilvēks būtu, zini, ka uztraukums publiskā vidē ir visiem. Gan augstākajai vadībai, gan cilvēkiem, kas strādā daudzu vadību pakļautībā. To der atcerēties, jo reizēm iekšēji var šķist, ka uztraukums ir tikai man, visi pārējie šeit komunicē tik brīvi, bet patiesībā, šie cilvēki vienkārši ir daudz trenējušies sevis prezentēšanā. Šie cilvēki sevi pasniedz kā pārliecinātus par sevi, jo viņi tā arī jūtās. Tādā gadījumā to redz arī apkārtējie. To var jebkurš, bet svarīgi ir regulāri kāpt ārā no komforta zonas un rīkoties. Savukārt, ja sevi redzi kā neiederīgu kādā vidē, tad tu tur arī neiederēsies.

5. Atbrīvojies

Kad esam nepārliecināti un jūtamies tā, it kā citi būtu par mums kādā ziņā pārāki, nekāda kvalitatīva komunikācija nesanāks. Šāda attieksme mums “sasien rokas” un neļauj būt tiem, kas esam. Reizēm paši sevi ieslēdzot domu važās, mēs neapzināti neļaujam sev izmantot to potenciālu, kas mūsos mīt patiesībā. Ilgtermiņā šāda nepārliecība par sevi var tikai traucēt un atstāt nelabvēlīgu ietekmi gan uz komunikāciju ikdienā, gan oficiālām tikšanās reizēm.

6.Ieklausies runātājā

Lai veidotu sarunu, tajā kā minimums jāiesaistās diviem cilvēkiem. Tāpēc vienmēr jāpatur prātā, ka sarunu veidojat jūs abi. Uzdodot jautājumus, centies sadzirdēt atslēgvārdus, frāzes, kas palīdzēs sarunu turpināt pēc tam, kad sarunu biedrs būs izstāstījis, piemēram, par savu nodarbošanos. Ja cītīgi klausīsies, Tev radīsies vairāki jautājumi, kas savukārt palīdzēs sarunas uzturēšanā. Ne vienmēr ir jāsteidz būt pirmajam, kas stāsta par sevi. Vari sarunu uzsākt, bet to darīt uzdodot jautājumu un sākotnēji ieņemot klausītāja lomu.

7. Treniņš ir labs palīgs

Vērot no malas un tādā veidā iepazīt situāciju ir labs veids, kā mācīties gadījumā, ja zini, ka līdzīgas tikšanās Tev būs paredzētas nākotnē. Tomēr, lai arī cik teorētiski mēs apgūtu kādu prasmi, nekas nav salīdzināms ar reālu praktisku darbību, jo katra ceļš līdz izpratnei par ko konkrētu, ir paša noiets. Tikai trenējoties, ejot uz tīklošanas pasākumiem, tiekoties ar jauniem cilvēkiem, tikai šādā veidā mēs trenējam savas prasmes komunikācijā. Ir jādara, jāmēģina pašam. Pašam arī jāpieļauj pirmās kļūdas, lai saprastu, ko un kā turpmāk nedarīt vai darīt.

8. Saskati karjeras iespējas

Saka, ka īstās iespējas dzīvē nāk pašas, tās tikai jāprot izmantot. Komunikācija ar dažādiem cilvēkiem nereti var pārvērsties par īpašu izaugsmes soli Tavā karjerā. Tas viss var sākties no nejauši sastapta cilvēka.

Pavisam noteikti karjeras iespēju ir daudz vairāk dodoties uz tīklošanas pasākumiem, kuros pulcējas dažādu nozaru pārstāvji, uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, arī personāla atlases speciālisti un rekrutieri. No sarunas uz sarunu, ja vien tai uzdrošinies, vari tikt pat līdz darba piedāvājumam.

9. Ilgtermiņa ieguvumi

Jauniegūti kontakti ikvienam var palīdzēt karjeras veidošanā. Mūsdienās kontaktiem un labām rekomendācijām ir liels spēks ceļā uz veiksmīgu karjeru, tāpēc iespējas dibināt jaunus kontaktus nevajadzētu laist garām. Tas ir viens no būtiskiem argumentiem, kāpēc pārvarēt savas komunikācijas barjeras. Pat, ja komunikācija ar nezināmiem cilvēkiem spēj sagādāt satraukuma pilnus brīžus, ir vērts tos pārvarēt, ja domā ilgtermiņā. Tikai mērķtiecīgi piestrādājot pie savas komunikācijas var ko mainīt.

10. Darbs ar iegūtajiem kontaktiem

Iegūts kontakts tīklošanas pasākumā vai citā tikšanās reizē, ir pirmais solis uz iespējamo sadarbību ilgtermiņā. Jautājums skan šādi – ko ar iegūtā cilvēka vizītkarti Tu darīsi tālāk? Ja temats abiem runātājiem ir saistošs, sarunas laikā viņi visticamāk vienosies par tālāko saziņu caur sociālo tīklu LinkedIn vai jau atkārtotu tikšanos klātienē.

Pēc atgriešanās no pasākuma ar kaudzi vizītkaršu ir jāveic “kontaktu apstrāde”. Jāpārskata iegūtās vizītkartes un jānosūta uzaicinājums sociālajā tīklā (tīkls atkarīgs no sarunas un pasākuma formāta) un pašam savai ērtībai jāpiezīmē, kur un kādā reizē ar šo cilvēku tikies. Protams, viss var notikt arī citā secībā, LinkedIn iepazītu, Tev interesantu cilvēku vari uzaicināt uz klātienes tikšanos. Tā ir vēl viena potenciāla sadarbības iespējas nākotnē. Nepārkāpjot pāri savai komunikācijas barjerai un neuzsākot sarunu, mēs šādu iespēju zaudējam vēl neizmēģinātu.