Valoda liecina gan par mūsu izglītību, zināšanām, pieredzi un emocionālo inteliģenci, gan arī par komunikācijas un analītiskajām prasmēm, kā arī lietišķās etiķetes un ētikas normu pārzināšanu. Ar valodu izpaužas mūsu harizma. Uzlabojot valodas prasmes un papildinot vārdu krājumu, spējam labāk formulēt domu, argumentēt viedokli, risināt sarežģītas situācijas un improvizēt, kļūstam zinošāki un inteliģentāki.
Ja jaucam “ka” un “kad” vai “patētisks” un “poētisks” nozīmi, sarunbiedrs var pamatoti aizdomāties par to, ko vēl neesam iemācījušies vai neuzskatām par svarīgu. Valoda ir mūsu vizītkarte. Un – līdzīgi kā izvēlamies pasākumam un situācijai piemērotu apģērbu, tāpat arī vajadzētu izvēlēties piemērotu valodas stilu un vārdu krājumu. Tas, kas ir pieņemams sadzīves situācijās, ne vienmēr radīs labu iespaidu publiskas runas laikā. Runājot un rakstot, ir svarīgi vienmēr domāt par adresātu jeb lasītāju un klausītāju, pārliecinoties, ka teiktais ir gana saprotams un precīzs. Jo vienkāršāki un saprotamāki vārdi, jo daiļrunīgāki patiesībā būsim. Vienmēr jāatceras par to, vai mūsu mērķis ir atstāt iespaidu vai tikt saprastiem.
Mēs neizklausāmies gudrāki, lietojot gudrus vārdus un modes svešvārdus, gluži pretēji: sarežģīta izteiksme un vārdi attālina un nogurdina adresātu. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka nevajadzētu papildināt vārdu krājumu. Plašs vārdu krājums palīdz izvēlēties vispiemērotāko, iedarbīgāko un ietilpīgāko, nevis lielāko, skaļāko vai populārāko vārdu. Lai paplašinātu vārdu krājumu, lasiet un klausieties grāmatas, rakstiet dzeju, spēlējiet dažādas vārdu spēles. Tas viss ļoti noder.